INTERVIJA PORTĀLĀ CALIS.LV

Cilvēku raksturo izskats, drēbes. Citi mūs uztver tādus, kā redz. Kā tu par sevi domāsi, kā sevi pasniegsi, tāds arī būsi — to jau labi sen ir pierādījuši dažādi psiholoģijas pētījumi. Nākamais mūsu «paplašinājums», kas par mums daudz pastāsta, ir dzīves un darba vietas. Tās pasaka, kas esam, kas gribam būt, kādas ir mūsu intereses un ambīcijas, kā mēs labi jūtamies. Ideālajā variantā mājoklis atspoguļo mūsu personības. 

Vai šāda — ideālā — mājokļa iekārtošanā vērts aicināt talkā dizaineru un par ko vispār mēs maksājam šādam speciālistam, stāsta SIA «Plāns B» interjeriste Ilze Tola.

Kā jūs vērtējat dzīvojamās vides ietekmi uz cilvēku?

Šāda ietekme noteikti ir! Tāpēc vide jāveido vēlamajā līmenī, lai talanti var izpausties. Paša oriģinalitāte ir jāeksponē! Standarts ierobežo prātu, nivelē, un tu sāc justies ka skrūvīte, nevis kā personība. Ne katrs var justies aristokrātiski, sēžot tuksnesī un rakstot uz dadža lapām.  Savukārt skaistā mājā tu arī jutīsies skaists un bagāts un tā arī sāksi rīkoties — citādi, nekā, ja dzīvosi teltī un taisīsi ēst uz ugunskura. Tu esi it kā tas pats cilvēks un tomēr atkarībā no vietas, kurā uzturies, izpaudies un rīkojies citādi.

Arī uzņēmuma telpas parāda, kāds ir šī uzņēmuma darba stils.

Vislabāk sevi pazīstam paši. Kam tad vajadzīgs dizainers?

Ja grib vienkārši gaumīgās krāsās istabu, algot dizaineru patiešām nav jēgas. Speciālista piesaiste attaisnojas tikai tad, ja vēlas kaut ko tādu kā nevienam. 

Dažkārt cilvēks grib būt moderns un izvēlas to, kas viņam neder (tieši tāpat mēs dažkārt darām ar drēbēm un kurpēm). Un pēc laika sajūt, ka nav labi. Tad gan labāk aicināt talkā dizaineru.

Droši vien nekļūdīšos, ja teikšu — dizainera pakalpojumi nav lēts prieks. Par ko īsti mēs maksājam jūsu amata brāļiem un māsām? 

Nav tā, ka dizainers datorā saliek mēbeles, kaut kādas krāsas, un gatavs. Būtībā aiz katras telpas vizualizācijas ir koncepts, ideja  — princešu, pirātu vai sportistu istaba... Tātad pirmām kārtām tas, par ko jāmaksā ir šis tēls, šī ideja, kas izceļ un motivē jūsu individualitāti. Ja tā būtu vienkārši smuki nokrāsota istabiņa, cilvēks taisnīgi padomātu — to jau gan es arī pats varēju izdarīt.

Iespējams, jums pašiem ir laiks, vīzija un prasme to īstenot dzīvē, bet pietrūkst pārliecības par savu gaumi, tāpēc gribat aprunāties ar dizaineru. Ja tā ir tikai konsultācija, jūs maksājat par dizainera laiku. Piemēram, mana stunda maksā Ls 20. 

Dizainers jums būs tāds kā remonta un interjera lietu 1188. Visu veikalu piedāvājumu no galvas viņš, protams, nezina, jo katalogi mainās. Toties viņš zina veikalu cilvēkus, kuri dienas laikā atbildēs uz e-pastā uzdotiem jautājumiem. Dizaineram veikalu vide ir pazīstama, viņš zina, kur kas ir dabūjams, kuri materiāli labāki, kurš veikals mēdz kavēt piegādes. Daudzus pārdevējus viņš pazīst personiski, ir kopā strādājis, var daudz ko nokārtot, vienkārši piezvanot. Nevis tā, ka tu cilvēks aizej uz veikalu, pārdevējs par tevi īpaši neliekas zinis, nevienam nav laika ar tevi runāt... Dizainers visu jūsu vietā būs sarunājis. 

Ja vienosieties ar dizaineru par projekta izstrādi, maksāsiet par kvadrātmetriem. Cik laika dizainers ieguldīs projekta izveidē — vai pats skraidīs pa veikaliem vai šķirstīs katalogus — tā ir viņa izvēle, par to jums galvai nav jāsāp, cena no tā neaug. 

Dizaina projekts — tā nav tikai skaista koncepta bildīte, tas ir dokuments, pēc kura tālāk var strādāt galdnieki un celtnieki, ar precīziem izmēriem un materiālu specifikāciju, ar garantiju, ka  tas viss ir realizējams dzīvē. Un varat būt droši, ka tās flīzes būs pieejamas vajadzīgajā apjomā, piegādājamas atrunātajā laikā, ka tas nebūs pēdējais kvadrātmetrs, kas jums iepaticies (kā tas bieži gadās, ja materiālus meklējot paši). Izslēgts variants, ka jūs esat noskrējies, notērējis laiku, atradis beidzot kaut ko, kas  patīk, un to pašu nevarat dabūt. 

Vēl arī iespēja dabūt labākas cenas: dizainera tāmē norādītās summas ir ar atlaidi, kas jums netiks piedāvāta, ja iegādi organizēsiet paši.

Vairāk par to, kas ietilpst interjera projektā, varat izlasīt http://plansb.lv/index.php?t=id_pilns_projekts. Taču svarīgi saprast, ka algot dizaineru — tas nenozīmē pārplānot VISU māju un iztērēt milzu naudu. Ja jums jau ir parketa grīda, no kuras jūs negribat šķirties, vai varbūt jums vajag «izdomāt» tikai virtuvi un sanmezglu — arī tad varat meklēt interjerista palīdzību. 

Kad jāmeklē dizainera padoms? Pirms sāk būvēties vai tad, kad māja jau zem jumta?

Pareizi būtu, ja vēl pirms būvdarbu sākuma atnāktu pie dizainera izdomāt, kur kas būs. Bet parasti cilvēki dara otrādi — vēršas pie mums, kad atnākuši celtnieki un pajautājuši, kur ir rasējums. Tad izrādās, ka vajag kādu, kurš pasaka, kur, cik un kādas flīzes vajadzīgas, kā sienas jākrāso. Jo celtnieki negrib uzņemties atbildību.

Kā atšķirt labu dizaineru no vāja? 

Slikts dizainers ir tas, kurš uztiepj savu gribu citiem. Ja man vienalga, kā klients tur jūtas, es esmu slikts dizainers, kaut arī strādāju profesionāli. Dizaineram jābūt psihologam, jāmēģina saprast, ko cilvēks gaida. Arī kleitu vislabāk šūt konkrētam cilvēkam, nevis anonīmam 36.izmēra patērētājam. Mēs katrs esam citāds, mūsu izpratne par to, kas ir skaisti vai ērti, atšķiras. Ja es jūtu, ka cilvēka gaume ar nesaskan ar manējo, es neņemu pasūtījumu. Nedrīkst uzspiest cilvēkam dzīvot telpās, kurās viņš jūtās slikti. Tas ir amorāli. Interjerists dara dzīvi ērtāku un patīkamāku, nevis otrādi. Ja tu liec klientam dzīvot minimālisma interjerā un aizliedz izmētāt mantas, kā viņam patiktos, vai, nedod Dievs, pārvietot vāzi uz citu vietu, tu iedzen viņu stresā... Ne katrs cilvēks ir piemērots dzīvei muzejā! 

Gadās, ka tu uztaisi skaistu kamīnu, un īpašnieki uz tā satupina pokemonus. Var jau šausmināties, bet jāsaprot abas puses.

Materiālu sagatavoja Aija Austruma

Skatiet interviju portālā calis.lv